Редактирование: Саундарьялахари
Внимание! Вы не авторизовались на сайте. Ваш IP-адрес будет публично видимым, если вы будете вносить любые правки. Если вы войдёте или создадите учётную запись, правки вместо этого будут связаны с вашим именем пользователя, а также у вас появятся другие преимущества.
Правка может быть отменена. Пожалуйста, просмотрите сравнение версий, чтобы убедиться, что это именно те изменения, которые вас интересуют, и нажмите «Записать страницу», чтобы ваша отмена правки была сохранена.
Текущая версия | Ваш текст | ||
Строка 32: | Строка 32: | ||
'''॥आनन्दलहरी॥'''<br /> | '''॥आनन्दलहरी॥'''<br /> | ||
'''.. ānandalaharī ..''' <br /> | '''.. ānandalaharī ..''' <br /> | ||
शिवः शक्त्या युक्तो यदि भवति शक्तः प्रभवितुम् न चेदेवं देवो न खलु कुशलः स्पन्दितुमपि।<br />अतस्त्वामाराध्यां हरिहरविरिञ्चादिभिरपि प्रणन्तुं स्तोतुं वा कथमकृतपुण्यः प्रभवति॥१॥<br />śivaḥ śaktyā yuktō yadi bhavati śaktaḥ prabhavitum na cēdēvaṃ dēvō na khalu kuśalaḥ spanditumapi . <br />atastvāmārādhyāṃ hariharaviriñcādibhirapi praṇantuṃ stōtuṃ vā kathamakṛtapuṇyaḥ prabhavati .. 1 .. | शिवः शक्त्या युक्तो यदि भवति शक्तः प्रभवितुम् न चेदेवं देवो न खलु कुशलः स्पन्दितुमपि।<br /> | ||
अतस्त्वामाराध्यां हरिहरविरिञ्चादिभिरपि प्रणन्तुं स्तोतुं वा कथमकृतपुण्यः प्रभवति॥१॥<br /> | |||
तनीयांसं पांसुं तव चरणपङ्केरुहभवम् विरिञ्चिः सञ्चिन्वन् विरचयति लोकानविकलम्।<br />बहत्येनं शौरिः कथमपि सहस्रेण शिरसाम् हरः सङ्क्षुद्यैनं भजति भसितोद्धूलनविधिम्॥२॥<br />tanīyāṃsaṃ pāṃsuṃ tava caraṇapaṅkēruhabhavam viriñciḥ sañcinvan viracayati lōkānavikalam . <br />bahatyēnaṃ śauriḥ kathamapi sahasrēṇa śirasām haraḥ saṅkṣudyainaṃ bhajati bhasitōddhūlanavidhim .. 2 .. | śivaḥ śaktyā yuktō yadi bhavati śaktaḥ prabhavitum na cēdēvaṃ dēvō na khalu kuśalaḥ spanditumapi . <br /> | ||
atastvāmārādhyāṃ hariharaviriñcādibhirapi praṇantuṃ stōtuṃ vā kathamakṛtapuṇyaḥ prabhavati .. 1 .. | |||
अविद्यानामन्तस्तिमिर-मिहिरद्वीपनगरी जडानां चैतन्य-स्तबक-मकरन्द-स्रुतिझरी।<br />दरिद्राणां चिन्तामणिगुणनिका जन्मजलधौ निमग्नानां दंष्ट्रा मुररिपु-वराहस्य भवती॥३॥<br />avidyānāmantastimira-mihiradvīpanagarī jaḍānāṃ caitanya-stabaka-makaranda-srutijharī . <br />daridrāṇāṃ cintāmaṇiguṇanikā janmajaladhau nimagnānāṃ daṃṣṭrā muraripu-varāhasya bhavatī .. 3 .. | |||
तनीयांसं पांसुं तव चरणपङ्केरुहभवम् विरिञ्चिः सञ्चिन्वन् विरचयति लोकानविकलम्।<br /> | |||
त्वदन्यः पाणिभ्यामभयवरदो दैवतगणः त्वमेका नैवासि प्रकटितवराभीत्यभिनया।<br />भयात् त्रातुं दातुं फलमपि च वाञ्छासमधिकम् शरण्ये लोकानां तव हि चरणावेव निपुणौ॥४॥<br />tvadanyaḥ pāṇibhyāmabhayavaradō daivatagaṇaḥ tvamēkā naivāsi prakaṭitavarābhītyabhinayā . <br />bhayāt trātuṃ dātuṃ phalamapi ca vāñchāsamadhikam śaraṇyē lōkānāṃ tava hi caraṇāvēva nipuṇau .. 4 .. | बहत्येनं शौरिः कथमपि सहस्रेण शिरसाम् हरः सङ्क्षुद्यैनं भजति भसितोद्धूलनविधिम्॥२॥<br /> | ||
tanīyāṃsaṃ pāṃsuṃ tava caraṇapaṅkēruhabhavam viriñciḥ sañcinvan viracayati lōkānavikalam . <br /> | |||
हरिस्त्वामाराध्य प्रणतजनसौभाग्यजननीम् पुरा नारी भूत्वा पुररिपुमपि क्षोभमनयत्।<br />स्मरोऽपि त्वां नत्वा रतिनयनलेह्येन वपुषा मुनीनामप्यन्तः प्रभवति हि मोहाय महताम्॥५॥<br />haristvāmārādhya praṇatajanasaubhāgyajananīm purā nārī bhūtvā puraripumapi kṣōbhamanayat . <br />smarō'pi tvāṃ natvā ratinayanalēhyēna vapuṣā munīnāmapyantaḥ prabhavati hi mōhāya mahatām .. 5 .. | bahatyēnaṃ śauriḥ kathamapi sahasrēṇa śirasām haraḥ saṅkṣudyainaṃ bhajati bhasitōddhūlanavidhim .. 2 .. | ||
अविद्यानामन्तस्तिमिर-मिहिरद्वीपनगरी जडानां चैतन्य-स्तबक-मकरन्द-स्रुतिझरी।<br /> | |||
दरिद्राणां चिन्तामणिगुणनिका जन्मजलधौ निमग्नानां दंष्ट्रा मुररिपु-वराहस्य भवती॥३॥<br /> | |||
क्वणत्काञ्चीदामा करिकलभकुम्भस्तननता परिक्षीणा मध्ये परिणतशरच्चन्द्रवदना।<br />धनुर्बाणान् पाशं सृणिमपि दधाना करतलैः पुरस्तादास्तां नः पुरमथितुराहोपुरुषिका॥७॥<br />kvaṇatkāñcīdāmā karikalabhakumbhastananatā parikṣīṇā madhyē pariṇataśaraccandravadanā . <br />dhanurbāṇān pāśaṃ sṛṇimapi dadhānā karatalaiḥ purastādāstāṃ naḥ puramathiturāhōpuruṣikā .. 7 .. | avidyānāmantastimira-mihiradvīpanagarī jaḍānāṃ caitanya-stabaka-makaranda-srutijharī . <br /> | ||
daridrāṇāṃ cintāmaṇiguṇanikā janmajaladhau nimagnānāṃ daṃṣṭrā muraripu-varāhasya bhavatī .. 3 .. | |||
सुधासिन्धोर्मध्ये सुरविटपिवाटीपरिवृते मणिद्वीपे नीपोपवनवति चिन्तामणिगृहे।<br />शिवाकारे मञ्चे परमशिवपर्यङ्कनिलयाम् भजन्ति त्वां धन्याः कतिचन चिदानन्दलहरीम्॥८॥<br />sudhāsindhōrmadhyē suraviṭapivāṭīparivṛtē maṇidvīpē nīpōpavanavati cintāmaṇigṛhē . <br />śivākārē mañcē paramaśivaparyaṅkanilayām bhajanti tvāṃ dhanyāḥ katicana cidānandalaharīm .. 8 .. | |||
त्वदन्यः पाणिभ्यामभयवरदो दैवतगणः त्वमेका नैवासि प्रकटितवराभीत्यभिनया।<br /> | |||
भयात् त्रातुं दातुं फलमपि च वाञ्छासमधिकम् शरण्ये लोकानां तव हि चरणावेव निपुणौ॥४॥<br /> | |||
tvadanyaḥ pāṇibhyāmabhayavaradō daivatagaṇaḥ tvamēkā naivāsi prakaṭitavarābhītyabhinayā . <br /> | |||
सुधाधारासारैश्चरणयुगलान्तर्विगलितैः प्रपञ्चं सिञ्चन्ती पुनरपि रसाम्नायमहसः।<br />अवाप्य स्वां भूमिं भुजगनिभमध्युष्टवलयम् स्वमात्मानं कृत्वा स्वपिषि कुलकुण्डे कुहरिणि॥१०॥<br />Sudhādhārāsāraiścaraṇayugalāntarvigalitaiḥ prapañcaṃ siñcantī punarapi rasāmnāyamahasaḥ . <br />avāpya svāṃ bhūmiṃ bhujaganibhamadhyuṣṭavalayam svamātmānaṃ kṛtvā svapiṣi kulakuṇḍē kuhariṇi .. 10 .. | bhayāt trātuṃ dātuṃ phalamapi ca vāñchāsamadhikam śaraṇyē lōkānāṃ tava hi caraṇāvēva nipuṇau .. 4 .. | ||
चतुर्भिः श्रीकण्ठैः शिवयुवतिभिः पञ्चभिरपि प्रभिन्नाभिः शम्भोर्नवभिरपि मूलप्रकृतिभिः।<br />चतुश्चत्वारिंशद्वसुदलकलाश्रत्रिवलय त्रिरेखाभिः सार्धं तव शरणकोणाः परिणताः॥११॥<br />caturbhiḥ śrīkaṇṭhaiḥ śivayuvatibhiḥ pañcabhirapi prabhinnābhiḥ śambhōrnavabhirapi mūlaprakṛtibhiḥ . <br />catuścatvāriṃśadvasudalakalāśratrivalaya trirēkhābhiḥ sārdhaṃ tava śaraṇakōṇāḥ pariṇatāḥ .. 11 .. | हरिस्त्वामाराध्य प्रणतजनसौभाग्यजननीम् पुरा नारी भूत्वा पुररिपुमपि क्षोभमनयत्।<br /> | ||
स्मरोऽपि त्वां नत्वा रतिनयनलेह्येन वपुषा मुनीनामप्यन्तः प्रभवति हि मोहाय महताम्॥५॥<br /> | |||
त्वदीयं सौन्दर्यं तुहिनगिरिकन्ये तुलयितुम् कवीन्द्राः कल्पन्ते कथमपि विरिञ्चिप्रभृतयः।<br />यदालोकौत्सुक्यादमरललना यान्ति मनसा तपोभिर्दुष्प्रापामपि गिरिशसायुज्यपदवीम्॥१२॥<br />tvadīyaṃ saundaryaṃ tuhinagirikanyē tulayitum kavīndrāḥ kalpantē kathamapi viriñciprabhṛtayaḥ . <br />yadālōkautsukyādamaralalanā yānti manasā tapōbhirduṣprāpāmapi giriśasāyujyapadavīm .. 12 .. | haristvāmārādhya praṇatajanasaubhāgyajananīm purā nārī bhūtvā puraripumapi kṣōbhamanayat . <br /> | ||
smarō'pi tvāṃ natvā ratinayanalēhyēna vapuṣā munīnāmapyantaḥ prabhavati hi mōhāya mahatām .. 5 .. | |||
नरं वर्षीयांसं नयनविरसं नर्मसु जडम् तवापाङ्गालोके पतितमनुधावन्ति शतशः।<br />गलद्वेणीबन्धाः कुचकलशविस्रस्तसिचया हठात् त्रुट्यत्काञ्च्यो विगलितदुकूला युवतयः॥१३॥<br />naraṃ varṣīyāṃsaṃ nayanavirasaṃ narmasu jaḍam tavāpāṅgālōkē patitamanudhāvanti śataśaḥ . <br />galadvēṇībandhāḥ kucakalaśavisrastasicayā haṭhāt truṭyatkāñcyō vigalitadukūlā yuvatayaḥ .. 13 .. | |||
धनुः पौष्पं मौर्वी मधुकरमयी पञ्च विशिखाः वसन्तः सामन्तो मलयमरुदायोधनरथः।<br /> | |||
क्षितौ षट्पञ्चाशद्-द्विसमधिकपञ्चाशदुदके हुताशे द्वाषष्टिश्चतुरधिकपञ्चाशदनिले।<br />दिवि द्विष्षट्त्रिंशन्मनसि च चतुष्षष्टिरिति ये मयूखास्तेषामप्युपरि तव पादाम्बुजयुगम्॥१४॥<br />kṣitau ṣaṭpañcāśad-dvisamadhikapañcāśadudakē hutāśē dvāṣaṣṭiścaturadhikapañcāśadanilē . <br />divi dviṣṣaṭtriṃśanmanasi ca catuṣṣaṣṭiriti yē mayūkhāstēṣāmapyupari tava pādāmbujayugam .. 14 .. | तथाप्येकः सर्वं हिमगिरिसुते कामपि कृपाम् अपाङ्गात्ते लब्ध्वा जगदिद-मनङ्गो विजयते॥६॥<br /> | ||
dhanuḥ pauṣpaṃ maurvī madhukaramayī pañca viśikhāḥ vasantaḥ sāmantō malayamarudāyōdhanarathaḥ . <br /> | |||
शरज्ज्योत्स्नाशुद्धां शशियुतजटाजूटमुकुटाम् वरत्रासत्राणस्फटिकघुटिकापुस्तककराम्।<br />सकृन्नत्वां नत्वा कथमिव सतां सन्निदधते मधुक्षीरद्राक्षामधुरिमधुरीणाः कणितयः॥१५॥<br />śarajjyōtsnāśuddhāṃ śaśiyutajaṭājūṭamukuṭām varatrāsatrāṇasphaṭikaghuṭikāpustakakarām . <br />sakṛnnatvāṃ natvā kathamiva satāṃ sannidadhatē madhukṣīradrākṣāmadhurimadhurīṇāḥ kaṇitayaḥ .. 15 .. | tathāpyēkaḥ sarvaṃ himagirisutē kāmapi kṛpām apāṅgāttē labdhvā jagadida-manaṅgō vijayatē .. 6 .. | ||
कवीन्द्राणां चेतःकमलवनबालातपरुचिम् भजन्ते ये सन्तः कतिचिदरुणामेव भवतीम्।<br />विरिञ्चिप्रेयस्यास्तरुणतरशृङ्गारलहरी गभीराभिर्वाग्भिर्विदधति सतांरञ्जनममी॥१६॥<br />kavīndrāṇāṃ cētaḥkamalavanabālātaparucim bhajantē yē santaḥ katicidaruṇāmēva bhavatīm . <br />viriñciprēyasyāstaruṇataraśṛṅgāralaharī gabhīrābhirvāgbhirvidadhati satāṃrañjanamamī .. 16 .. | क्वणत्काञ्चीदामा करिकलभकुम्भस्तननता परिक्षीणा मध्ये परिणतशरच्चन्द्रवदना।<br /> | ||
धनुर्बाणान् पाशं सृणिमपि दधाना करतलैः पुरस्तादास्तां नः पुरमथितुराहोपुरुषिका॥७॥<br /> | |||
सवित्रीभिर्वाचां शशिमणिशिलाभङ्गरुचिभिः वशिन्याद्याभिस्त्वां सह जननि सञ्चिन्तयति यः।<br />स कर्ता काव्यानां भवति महतां भङ्गिरुचिभिः वचोभिर्वाग्देवीवदनकमलामोदमधुरैः॥१७॥<br />savitrībhirvācāṃ śaśimaṇiśilābhaṅgarucibhiḥ vaśinyādyābhistvāṃ saha janani sañcintayati yaḥ . <br />sa kartā kāvyānāṃ bhavati mahatāṃ bhaṅgirucibhiḥ vacōbhirvāgdēvīvadanakamalāmōdamadhuraiḥ .. 17 .. | kvaṇatkāñcīdāmā karikalabhakumbhastananatā parikṣīṇā madhyē pariṇataśaraccandravadanā . <br /> | ||
dhanurbāṇān pāśaṃ sṛṇimapi dadhānā karatalaiḥ purastādāstāṃ naḥ puramathiturāhōpuruṣikā .. 7 .. | |||
तनुच्छायाभिस्ते तरुणतरणिश्रीसरणिभिः दिवं सर्वामुर्वीमरुणिमनिमग्नां स्मरति यः।<br />भवन्त्यस्य त्रस्यद्वनहरिणशालीननयनाः सहोर्वश्या वश्याः कति कति न गीर्वाणगणिकाः॥१८॥<br />tanucchāyābhistē taruṇataraṇiśrīsaraṇibhiḥ divaṃ sarvāmurvīmaruṇimanimagnāṃ smarati yaḥ . <br />bhavantyasya trasyadvanahariṇaśālīnanayanāḥ sahōrvaśyā vaśyāḥ kati kati na gīrvāṇagaṇikāḥ .. 18 .. | |||
सुधासिन्धोर्मध्ये सुरविटपिवाटीपरिवृते मणिद्वीपे नीपोपवनवति चिन्तामणिगृहे।<br /> | |||
मुखं बिन्दुं कृत्वा कुचयुगमधस्तस्य तदधो हरार्धं ध्यायेद्योहरमहिषि ते मन्मथकलाम्।<br />स सद्यः सङ्क्षोभं नयति वनिता इत्यतिलघु त्रिलोकीमप्याशु भ्रमयति रवीन्दुस्तनयुगाम्॥१९॥<br />mukhaṃ binduṃ kṛtvā kucayugamadhastasya tadadhō harārdhaṃ dhyāyēdyōharamahiṣi tē manmathakalām . <br />sa sadyaḥ saṅkṣōbhaṃ nayati vanitā ityatilaghu trilōkīmapyāśu bhramayati ravīndustanayugām .. 19 .. | शिवाकारे मञ्चे परमशिवपर्यङ्कनिलयाम् भजन्ति त्वां धन्याः कतिचन चिदानन्दलहरीम्॥८॥<br /> | ||
sudhāsindhōrmadhyē suraviṭapivāṭīparivṛtē maṇidvīpē nīpōpavanavati cintāmaṇigṛhē . <br /> | |||
किरन्तीमङ्गेभ्यः किरणनिकुरम्बामृतरसम् हृदि त्वामाधत्ते हिमकरशिलामूर्तिमिव यः।<br />स सर्पाणां दर्पं शमयति शकुन्ताधिप इव ज्वरप्लुष्टान् दृष्ट्या सुखयति सुधाऽऽसारसिरया॥२०॥<br />kirantīmaṅgēbhyaḥ kiraṇanikurambāmṛtarasam hṛdi tvāmādhattē himakaraśilāmūrtimiva yaḥ . <br />sa sarpāṇāṃ darpaṃ śamayati śakuntādhipa iva jvarapluṣṭān dṛṣṭyā sukhayati sudhā''sārasirayā .. 20 .. | śivākārē mañcē paramaśivaparyaṅkanilayām bhajanti tvāṃ dhanyāḥ katicana cidānandalaharīm .. 8 .. | ||
तटिल्लेखातन्वीं तपनशशिवैश्वानरमयीम् निषण्णां षण्णामप्युपरि कमलानां तव कलाम्।<br />महापद्माटव्यां मृदितमलमायेन मनसा महान्तः पश्यन्तो दधति परमाह्लादलहरीम्॥२१॥<br />taṭillēkhātanvīṃ tapanaśaśivaiśvānaramayīm niṣaṇṇāṃ ṣaṇṇāmapyupari kamalānāṃ tava kalām . <br />mahāpadmāṭavyāṃ mṛditamalamāyēna manasā mahāntaḥ paśyantō dadhati paramāhlādalaharīm .. 21 .. | महीं मूलाधारे कमपि मणिपूरे हुतवहम् स्थितं स्वाधिष्ठाने हृदि मरुतमाकाशमुपरि।<br /> | ||
मनोऽपि भ्रूमध्ये सकलमपि भित्वा कुलपथम् सहस्रारे पद्मे सह रहसि पत्या विहरसे॥९॥<br /> | |||
भवानि त्वं दासे मयि वितर दृष्टिं सकरुणाम् इति स्तोतुं वाञ्छन् कथयति भवानि त्वमिति यः।<br />तदैव त्वं तस्मै दिशसि निजसायुज्यपदवीं मुकुन्दब्रह्मेन्द्रस्फुटमुकुटनीराजितपदाम्॥२२॥<br />bhavāni tvaṃ dāsē mayi vitara dṛṣṭiṃ sakaruṇām iti stōtuṃ vāñchan kathayati bhavāni tvamiti yaḥ . <br />tadaiva tvaṃ tasmai diśasi nijasāyujyapadavīṃ mukundabrahmēndrasphuṭamukuṭanīrājitapadām .. 22 .. | mahīṃ mūlādhārē kamapi maṇipūrē hutavaham sthitaṃ svādhiṣṭhānē hṛdi marutamākāśamupari . <br /> | ||
manō'pi bhrūmadhyē sakalamapi bhitvā kulapatham sahasrārē padmē saha rahasi patyā viharasē .. 9 .. | |||
त्वया हृत्वा वामं वपुरपरितृप्तेन मनसा शरीरार्धं शम्भोरपरमपि शङ्के हृतमभूत्।<br />यदेतत्त्वद्रूपं सकलमरुणाभं त्रिनयनम् कुचाभ्यामानम्रं कुटिलशशिचूडालमुकुटम्॥२३॥<br />tvayā hṛtvā vāmaṃ vapuraparitṛptēna manasā śarīrārdhaṃ śambhōraparamapi śaṅkē hṛtamabhūt . <br />yadētattvadrūpaṃ sakalamaruṇābhaṃ trinayanam kucābhyāmānamraṃ kuṭilaśaśicūḍālamukuṭam .. 23 .. | |||
सुधाधारासारैश्चरणयुगलान्तर्विगलितैः प्रपञ्चं सिञ्चन्ती पुनरपि रसाम्नायमहसः।<br /> | |||
जगत्सूते धाता हरिरवति रुद्रः क्षपयते तिरस्कुर्वन्नेतत्स्वमपि वपुरीशस्तिरयति।<br />सदापूर्वः सर्वं तदिदमनुगृह्णाति च शिवः तवऽऽज्ञामालम्ब्य क्षणचलितयोर्भ्रूलतिकयोः॥२४॥<br />jagatsūtē dhātā hariravati rudraḥ kṣapayatē tiraskurvannētatsvamapi vapurīśastirayati . <br />sadāpūrvaḥ sarvaṃ tadidamanugṛhṇāti ca śivaḥ tava''jñāmālambya kṣaṇacalitayōrbhrūlatikayōḥ .. 24 .. | अवाप्य स्वां भूमिं भुजगनिभमध्युष्टवलयम् स्वमात्मानं कृत्वा स्वपिषि कुलकुण्डे कुहरिणि॥१०॥<br /> | ||
Sudhādhārāsāraiścaraṇayugalāntarvigalitaiḥ prapañcaṃ siñcantī punarapi rasāmnāyamahasaḥ . <br /> | |||
त्रयाणां देवानां त्रिगुणजनितानां तव शिवे भवेत् पूजा पूजा तव चरणयोर्या विरचिता।<br />तथा हि त्वत्पादोद्वहनमणिपीठस्य निकटे स्थिता ह्येते शश्वन् मुकुलितकरोत्तंसमकुटाः॥२५॥<br />trayāṇāṃ dēvānāṃ triguṇajanitānāṃ tava śivē bhavēt pūjā pūjā tava caraṇayōryā viracitā . <br />tathā hi tvatpādōdvahanamaṇipīṭhasya nikaṭē sthitā hyētē śaśvan mukulitakarōttaṃsamakuṭāḥ .. 25 .. | avāpya svāṃ bhūmiṃ bhujaganibhamadhyuṣṭavalayam svamātmānaṃ kṛtvā svapiṣi kulakuṇḍē kuhariṇi .. 10 .. | ||
विरिञ्चिः पञ्चत्वं व्रजति हरिराप्नोति विरतिम् विनाशं कीनाशो भजति धनदो याति निधनम्।<br />वितन्द्री माहेन्द्री विततिरपि सम्मीलित-दृशां महासंहारेऽस्मिन् विहरति सति त्वत्पतिरसौ॥२६॥<br />viriñciḥ pañcatvaṃ vrajati harirāpnōti viratim vināśaṃ kīnāśō bhajati dhanadō yāti nidhanam . <br />vitandrī māhēndrī vitatirapi sammīlita-dṛśāṃ mahāsaṃhārē'smin viharati sati tvatpatirasau .. 26 .. | चतुर्भिः श्रीकण्ठैः शिवयुवतिभिः पञ्चभिरपि प्रभिन्नाभिः शम्भोर्नवभिरपि मूलप्रकृतिभिः।<br /> | ||
चतुश्चत्वारिंशद्वसुदलकलाश्रत्रिवलय त्रिरेखाभिः सार्धं तव शरणकोणाः परिणताः॥११॥<br /> | |||
जपो जल्पः शिल्पं सकलमपि मुद्राविरचना गतिः प्रादक्षिण्यक्रमणमशनाद्याहुतिविधिः।<br />प्रणामः संवेशस्सुखमखिलमात्मार्पणदृशा सपर्यापर्यायस्तव भवतु यन्मे विलसितम्॥२७॥<br />japō jalpaḥ śilpaṃ sakalamapi mudrāviracanā gatiḥ prādakṣiṇyakramaṇamaśanādyāhutividhiḥ . <br />praṇāmaḥ saṃvēśassukhamakhilamātmārpaṇadṛśā saparyāparyāyastava bhavatu yanmē vilasitam .. 27 .. | caturbhiḥ śrīkaṇṭhaiḥ śivayuvatibhiḥ pañcabhirapi prabhinnābhiḥ śambhōrnavabhirapi mūlaprakṛtibhiḥ . <br /> | ||
catuścatvāriṃśadvasudalakalāśratrivalaya trirēkhābhiḥ sārdhaṃ tava śaraṇakōṇāḥ pariṇatāḥ .. 11 .. | |||
सुधामप्यास्वाद्य प्रतिभयजरामृत्युहरिणीम् विपद्यन्ते विश्वे विधिशतमखाद्या दिविषदः।<br />कराळं यत्क्ष्वेळं कबलितवतः कालकलना न शम्भोस्तन्मूलं तव जननि ताटङ्कमहिमा॥२८॥<br />sudhāmapyāsvādya pratibhayajarāmṛtyuhariṇīm vipadyantē viśvē vidhiśatamakhādyā diviṣadaḥ . <br />karāḷaṃ yatkṣvēḷaṃ kabalitavataḥ kālakalanā na śambhōstanmūlaṃ tava janani tāṭaṅkamahimā .. 28 .. | |||
त्वदीयं सौन्दर्यं तुहिनगिरिकन्ये तुलयितुम् कवीन्द्राः कल्पन्ते कथमपि विरिञ्चिप्रभृतयः।<br /> | |||
किरीटं वैरिञ्चं परिहर पुरः कैटभभिदः कठोरे कोटीरे स्खलसि जहि जम्भारिमकुटम्।<br />प्रणम्रेष्वेतेषु प्रसभमुपयातस्य भवनम् भवस्याभ्युत्थाने तव परिजनोक्तिर्विजयते॥२९॥<br />kirīṭaṃ vairiñcaṃ parihara puraḥ kaiṭabhabhidaḥ kaṭhōrē kōṭīrē skhalasi jahi jambhārimakuṭam . <br />praṇamrēṣvētēṣu prasabhamupayātasya bhavanam bhavasyābhyutthānē tava parijanōktirvijayatē .. 29 .. | यदालोकौत्सुक्यादमरललना यान्ति मनसा तपोभिर्दुष्प्रापामपि गिरिशसायुज्यपदवीम्॥१२॥<br /> | ||
tvadīyaṃ saundaryaṃ tuhinagirikanyē tulayitum kavīndrāḥ kalpantē kathamapi viriñciprabhṛtayaḥ . <br /> | |||
स्वदेहोद्भूताभिर्घृणिभिरणिमाऽऽद्याभिरभितो निषेव्ये नित्ये त्वामिति सदा भावयति यः।<br />किमाश्चर्यं तस्य त्रिनयनसमृद्धिं तृणयतो महासंवर्ताग्निर्विरचयति नीराजनविधिम्॥३०॥<br />svadēhōdbhūtābhirghṛṇibhiraṇimā''dyābhirabhitō niṣēvyē nityē tvāmiti sadā bhāvayati yaḥ . <br />kimāścaryaṃ tasya trinayanasamṛddhiṃ tṛṇayatō mahāsaṃvartāgnirviracayati nīrājanavidhim .. 30 .. | yadālōkautsukyādamaralalanā yānti manasā tapōbhirduṣprāpāmapi giriśasāyujyapadavīm .. 12 .. | ||
चतुष्षष्ट्या तन्त्रैः सकलमतिसन्धाय भुवनम् स्थितस्तत् तत् सिद्धिप्रसवपरतन्त्रैः पशुपतिः।<br />पुनस्त्वन्निर्बन्धादखिलपुरुषार्थैकघटना स्वतन्त्रं ते तन्त्रं क्षितितलमवातीतरदिदम्॥३१॥<br />catuṣṣaṣṭyā tantraiḥ sakalamatisandhāya bhuvanam sthitastat tat siddhiprasavaparatantraiḥ paśupatiḥ . <br />punastvannirbandhādakhilapuruṣārthaikaghaṭanā svatantraṃ tē tantraṃ kṣititalamavātītaradidam .. 31 .. | नरं वर्षीयांसं नयनविरसं नर्मसु जडम् तवापाङ्गालोके पतितमनुधावन्ति शतशः।<br /> | ||
गलद्वेणीबन्धाः कुचकलशविस्रस्तसिचया हठात् त्रुट्यत्काञ्च्यो विगलितदुकूला युवतयः॥१३॥<br /> | |||
शिवः शक्तिः कामः क्षितिरथ रविः शीतकिरणः स्मरो हंसः शक्रस्तदनु च परामारहरयः।<br />अमी हृल्लेखाभिस्तिसृभिरवसानेषु घटिता भजन्ते वर्णास्ते तव जननि नामावयवताम्॥३२॥<br />śivaḥ śaktiḥ kāmaḥ kṣitiratha raviḥ śītakiraṇaḥ smarō haṃsaḥ śakrastadanu ca parāmāraharayaḥ . <br />amī hṛllēkhābhistisṛbhiravasānēṣu ghaṭitā bhajantē varṇāstē tava janani nāmāvayavatām .. 32 .. | naraṃ varṣīyāṃsaṃ nayanavirasaṃ narmasu jaḍam tavāpāṅgālōkē patitamanudhāvanti śataśaḥ . <br /> | ||
galadvēṇībandhāḥ kucakalaśavisrastasicayā haṭhāt truṭyatkāñcyō vigalitadukūlā yuvatayaḥ .. 13 .. | |||
स्मरं योनिं लक्ष्मीं त्रितयमिदमादौ तव मनोः निधायैके नित्ये निरवधिमहाभोगरसिकाः।<br />भजन्ति त्वां चिन्तामणिगुणनिबद्धाक्षवलयाः शिवाऽग्नौ जुह्वन्तः सुरभिघृतधाराऽऽहुतिशतैः॥३३॥<br />smaraṃ yōniṃ lakṣmīṃ tritayamidamādau tava manōḥ nidhāyaikē nityē niravadhimahābhōgarasikāḥ . <br />bhajanti tvāṃ cintāmaṇiguṇanibaddhākṣavalayāḥ śivā'gnau juhvantaḥ surabhighṛtadhārā''hutiśataiḥ .. 33 .. | |||
क्षितौ षट्पञ्चाशद्-द्विसमधिकपञ्चाशदुदके हुताशे द्वाषष्टिश्चतुरधिकपञ्चाशदनिले।<br /> | |||
शरीरं त्वं शम्भोः शशिमिहिरवक्षोरुहयुगम् तवात्मानं मन्ये भगवति नवात्मानमनघम्।<br />अतः शेषः शेषीत्ययमुभयसाधारणतया स्थितः संबन्धो वां समरसपरानन्दपरयोः॥३४॥<br />śarīraṃ tvaṃ śambhōḥ śaśimihiravakṣōruhayugam tavātmānaṃ manyē bhagavati navātmānamanagham . <br />ataḥ śēṣaḥ śēṣītyayamubhayasādhāraṇatayā sthitaḥ saṃbandhō vāṃ samarasaparānandaparayōḥ .. 34 .. | दिवि द्विष्षट्त्रिंशन्मनसि च चतुष्षष्टिरिति ये मयूखास्तेषामप्युपरि तव पादाम्बुजयुगम्॥१४॥<br /> | ||
kṣitau ṣaṭpañcāśad-dvisamadhikapañcāśadudakē hutāśē dvāṣaṣṭiścaturadhikapañcāśadanilē . <br /> | |||
मनस्त्वं व्योम त्वं मरुदसि मरुत्सारथिरसि त्वमापस्त्वं भूमिस्त्वयि परिणतायां न हि परम्।<br />त्वमेव स्वात्मानं परिणमयितुं विश्ववपुषा चिदानन्दाकारं शिवयुवति भावेन बिभृषे॥३५॥<br />manastvaṃ vyōma tvaṃ marudasi marutsārathirasi tvamāpastvaṃ bhūmistvayi pariṇatāyāṃ na hi param . <br />tvamēva svātmānaṃ pariṇamayituṃ viśvavapuṣā cidānandākāraṃ śivayuvati bhāvēna bibhṛṣē .. 35 .. | divi dviṣṣaṭtriṃśanmanasi ca catuṣṣaṣṭiriti yē mayūkhāstēṣāmapyupari tava pādāmbujayugam .. 14 .. | ||
तवाज्ञाचक्रस्थं तपनशशिकोटिद्युतिधरम् परं शम्भुं वन्दे परिमिलितपार्श्वं परचिता।<br />यमाराध्यन् भक्त्या रविशशिशुचीनामविषये निरालोकेऽलोके निवसति हि भालोकभवने॥३६॥<br />tavājñācakrasthaṃ tapanaśaśikōṭidyutidharam paraṃ śambhuṃ vandē parimilitapārśvaṃ paracitā . <br />yamārādhyan bhaktyā raviśaśiśucīnāmaviṣayē nirālōkē'lōkē nivasati hi bhālōkabhavanē .. 36 .. | शरज्ज्योत्स्नाशुद्धां शशियुतजटाजूटमुकुटाम् वरत्रासत्राणस्फटिकघुटिकापुस्तककराम्।<br /> | ||
सकृन्नत्वां नत्वा कथमिव सतां सन्निदधते मधुक्षीरद्राक्षामधुरिमधुरीणाः कणितयः॥१५॥<br /> | |||
विशुद्धौ ते शुद्धस्फटिकविशदं व्योमजनकम् शिवं सेवे देवीमपि शिवसमानव्यवसिताम्।<br />ययोः कान्त्या यान्त्या शशिकिरणसारूप्यसरणिम् विधूतान्तर्ध्वान्ताविलसति चकोरीव जगती॥३७॥<br />viśuddhau tē śuddhasphaṭikaviśadaṃ vyōmajanakam śivaṃ sēvē dēvīmapi śivasamānavyavasitām . <br />yayōḥ kāntyā yāntyā śaśikiraṇasārūpyasaraṇim vidhūtāntardhvāntāvilasati cakōrīva jagatī .. 37 .. | śarajjyōtsnāśuddhāṃ śaśiyutajaṭājūṭamukuṭām varatrāsatrāṇasphaṭikaghuṭikāpustakakarām . <br /> | ||
sakṛnnatvāṃ natvā kathamiva satāṃ sannidadhatē madhukṣīradrākṣāmadhurimadhurīṇāḥ kaṇitayaḥ .. 15 .. | |||
समुन्मीलत् संवित् कमलमकरन्दैकरसिकम् भजे हंसद्वन्द्वं किमपि महतां मानसचरम्।<br />यदालापादष्टादशगुणितविद्यापरिणतिः यदादत्ते दोषाद्-गुणमखिलमद्भ्यः पय इव॥३८॥<br />samunmīlat saṃvit kamalamakarandaikarasikam bhajē haṃsadvandvaṃ kimapi mahatāṃ mānasacaram . <br />yadālāpādaṣṭādaśaguṇitavidyāpariṇatiḥ yadādattē dōṣād-guṇamakhilamadbhyaḥ paya iva .. 38 .. | |||
कवीन्द्राणां चेतःकमलवनबालातपरुचिम् भजन्ते ये सन्तः कतिचिदरुणामेव भवतीम्।<br /> | |||
तव स्वाधिष्ठाने हुतवहमधिष्ठाय निरतम् तमीडे संवर्तं जननि महतीं तां च समयाम्।<br />यदालोके लोकान् दहति महति क्रोधकलिते दयार्द्रा यद्दृष्टिः शिशिरमुपचारं रचयति॥३९॥<br />tava svādhiṣṭhānē hutavahamadhiṣṭhāya niratam tamīḍē saṃvartaṃ janani mahatīṃ tāṃ ca samayām . <br />yadālōkē lōkān dahati mahati krōdhakalitē dayārdrā yaddṛṣṭiḥ śiśiramupacāraṃ racayati .. 39 .. | विरिञ्चिप्रेयस्यास्तरुणतरशृङ्गारलहरी गभीराभिर्वाग्भिर्विदधति सतांरञ्जनममी॥१६॥<br /> | ||
kavīndrāṇāṃ cētaḥkamalavanabālātaparucim bhajantē yē santaḥ katicidaruṇāmēva bhavatīm . <br /> | |||
तटित्त्वन्तं शक्त्या तिमिरपरिपन्थिस्फुरणया स्फुरन्नानारत्नाभरणपरिणद्धेन्द्रधनुषम्।<br />तव श्यामं मेघं कमपि मणिपूरैकशरणं निषेवे वर्षन्तं हरमिहिरतप्तं त्रिभुवनम्॥४०॥<br />taṭittvantaṃ śaktyā timiraparipanthisphuraṇayā sphurannānāratnābharaṇapariṇaddhēndradhanuṣam . <br />tava śyāmaṃ mēghaṃ kamapi maṇipūraikaśaraṇaṃ niṣēvē varṣantaṃ haramihirataptaṃ tribhuvanam .. 40 .. | viriñciprēyasyāstaruṇataraśṛṅgāralaharī gabhīrābhirvāgbhirvidadhati satāṃrañjanamamī .. 16 .. | ||
तवाधारे मूले सह समयया लास्यपरया नवात्मानं मन्ये नवरसमहाताण्डवनटम्।<br />उभाभ्यामेताभ्यामुदयविधिमुद्दिश्य दयया सनाथाभ्यां जज्ञे जनकजननीमज्जगदिदम्॥४१॥<br />tavādhārē mūlē saha samayayā lāsyaparayā navātmānaṃ manyē navarasamahātāṇḍavanaṭam . <br />ubhābhyāmētābhyāmudayavidhimuddiśya dayayā sanāthābhyāṃ jajñē janakajananīmajjagadidam .. 41 . | सवित्रीभिर्वाचां शशिमणिशिलाभङ्गरुचिभिः वशिन्याद्याभिस्त्वां सह जननि सञ्चिन्तयति यः।<br /> | ||
स कर्ता काव्यानां भवति महतां भङ्गिरुचिभिः वचोभिर्वाग्देवीवदनकमलामोदमधुरैः॥१७॥<br /> | |||
savitrībhirvācāṃ śaśimaṇiśilābhaṅgarucibhiḥ vaśinyādyābhistvāṃ saha janani sañcintayati yaḥ . <br /> | |||
sa kartā kāvyānāṃ bhavati mahatāṃ bhaṅgirucibhiḥ vacōbhirvāgdēvīvadanakamalāmōdamadhuraiḥ .. 17 .. | |||
तनुच्छायाभिस्ते तरुणतरणिश्रीसरणिभिः दिवं सर्वामुर्वीमरुणिमनिमग्नां स्मरति यः।<br /> | |||
भवन्त्यस्य त्रस्यद्वनहरिणशालीननयनाः सहोर्वश्या वश्याः कति कति न गीर्वाणगणिकाः॥१८॥<br /> | |||
tanucchāyābhistē taruṇataraṇiśrīsaraṇibhiḥ divaṃ sarvāmurvīmaruṇimanimagnāṃ smarati yaḥ . <br /> | |||
bhavantyasya trasyadvanahariṇaśālīnanayanāḥ sahōrvaśyā vaśyāḥ kati kati na gīrvāṇagaṇikāḥ .. 18 .. | |||
मुखं बिन्दुं कृत्वा कुचयुगमधस्तस्य तदधो हरार्धं ध्यायेद्योहरमहिषि ते मन्मथकलाम्।<br /> | |||
स सद्यः सङ्क्षोभं नयति वनिता इत्यतिलघु त्रिलोकीमप्याशु भ्रमयति रवीन्दुस्तनयुगाम्॥१९॥<br /> | |||
mukhaṃ binduṃ kṛtvā kucayugamadhastasya tadadhō harārdhaṃ dhyāyēdyōharamahiṣi tē manmathakalām . <br /> | |||
sa sadyaḥ saṅkṣōbhaṃ nayati vanitā ityatilaghu trilōkīmapyāśu bhramayati ravīndustanayugām .. 19 .. | |||
किरन्तीमङ्गेभ्यः किरणनिकुरम्बामृतरसम् हृदि त्वामाधत्ते हिमकरशिलामूर्तिमिव यः।<br /> | |||
स सर्पाणां दर्पं शमयति शकुन्ताधिप इव ज्वरप्लुष्टान् दृष्ट्या सुखयति सुधाऽऽसारसिरया॥२०॥<br /> | |||
kirantīmaṅgēbhyaḥ kiraṇanikurambāmṛtarasam hṛdi tvāmādhattē himakaraśilāmūrtimiva yaḥ . <br /> | |||
sa sarpāṇāṃ darpaṃ śamayati śakuntādhipa iva jvarapluṣṭān dṛṣṭyā sukhayati sudhā''sārasirayā .. 20 .. | |||
तटिल्लेखातन्वीं तपनशशिवैश्वानरमयीम् निषण्णां षण्णामप्युपरि कमलानां तव कलाम्।<br /> | |||
महापद्माटव्यां मृदितमलमायेन मनसा महान्तः पश्यन्तो दधति परमाह्लादलहरीम्॥२१॥<br /> | |||
taṭillēkhātanvīṃ tapanaśaśivaiśvānaramayīm niṣaṇṇāṃ ṣaṇṇāmapyupari kamalānāṃ tava kalām . <br /> | |||
mahāpadmāṭavyāṃ mṛditamalamāyēna manasā mahāntaḥ paśyantō dadhati paramāhlādalaharīm .. 21 .. | |||
भवानि त्वं दासे मयि वितर दृष्टिं सकरुणाम् इति स्तोतुं वाञ्छन् कथयति भवानि त्वमिति यः।<br /> | |||
तदैव त्वं तस्मै दिशसि निजसायुज्यपदवीं मुकुन्दब्रह्मेन्द्रस्फुटमुकुटनीराजितपदाम्॥२२॥<br /> | |||
bhavāni tvaṃ dāsē mayi vitara dṛṣṭiṃ sakaruṇām iti stōtuṃ vāñchan kathayati bhavāni tvamiti yaḥ . <br /> | |||
tadaiva tvaṃ tasmai diśasi nijasāyujyapadavīṃ mukundabrahmēndrasphuṭamukuṭanīrājitapadām .. 22 .. | |||
त्वया हृत्वा वामं वपुरपरितृप्तेन मनसा शरीरार्धं शम्भोरपरमपि शङ्के हृतमभूत्।<br /> | |||
यदेतत्त्वद्रूपं सकलमरुणाभं त्रिनयनम् कुचाभ्यामानम्रं कुटिलशशिचूडालमुकुटम्॥२३॥<br /> | |||
tvayā hṛtvā vāmaṃ vapuraparitṛptēna manasā śarīrārdhaṃ śambhōraparamapi śaṅkē hṛtamabhūt . <br /> | |||
yadētattvadrūpaṃ sakalamaruṇābhaṃ trinayanam kucābhyāmānamraṃ kuṭilaśaśicūḍālamukuṭam .. 23 .. | |||
जगत्सूते धाता हरिरवति रुद्रः क्षपयते तिरस्कुर्वन्नेतत्स्वमपि वपुरीशस्तिरयति।<br /> | |||
सदापूर्वः सर्वं तदिदमनुगृह्णाति च शिवः तवऽऽज्ञामालम्ब्य क्षणचलितयोर्भ्रूलतिकयोः॥२४॥<br /> | |||
jagatsūtē dhātā hariravati rudraḥ kṣapayatē tiraskurvannētatsvamapi vapurīśastirayati . <br /> | |||
sadāpūrvaḥ sarvaṃ tadidamanugṛhṇāti ca śivaḥ tava''jñāmālambya kṣaṇacalitayōrbhrūlatikayōḥ .. 24 .. | |||
त्रयाणां देवानां त्रिगुणजनितानां तव शिवे भवेत् पूजा पूजा तव चरणयोर्या विरचिता।<br /> | |||
तथा हि त्वत्पादोद्वहनमणिपीठस्य निकटे स्थिता ह्येते शश्वन् मुकुलितकरोत्तंसमकुटाः॥२५॥<br /> | |||
trayāṇāṃ dēvānāṃ triguṇajanitānāṃ tava śivē bhavēt pūjā pūjā tava caraṇayōryā viracitā . <br /> | |||
tathā hi tvatpādōdvahanamaṇipīṭhasya nikaṭē sthitā hyētē śaśvan mukulitakarōttaṃsamakuṭāḥ .. 25 .. | |||
विरिञ्चिः पञ्चत्वं व्रजति हरिराप्नोति विरतिम् विनाशं कीनाशो भजति धनदो याति निधनम्।<br /> | |||
वितन्द्री माहेन्द्री विततिरपि सम्मीलित-दृशां महासंहारेऽस्मिन् विहरति सति त्वत्पतिरसौ॥२६॥<br /> | |||
viriñciḥ pañcatvaṃ vrajati harirāpnōti viratim vināśaṃ kīnāśō bhajati dhanadō yāti nidhanam . <br /> | |||
vitandrī māhēndrī vitatirapi sammīlita-dṛśāṃ mahāsaṃhārē'smin viharati sati tvatpatirasau .. 26 .. | |||
जपो जल्पः शिल्पं सकलमपि मुद्राविरचना गतिः प्रादक्षिण्यक्रमणमशनाद्याहुतिविधिः।<br /> | |||
प्रणामः संवेशस्सुखमखिलमात्मार्पणदृशा सपर्यापर्यायस्तव भवतु यन्मे विलसितम्॥२७॥<br /> | |||
japō jalpaḥ śilpaṃ sakalamapi mudrāviracanā gatiḥ prādakṣiṇyakramaṇamaśanādyāhutividhiḥ . <br /> | |||
praṇāmaḥ saṃvēśassukhamakhilamātmārpaṇadṛśā saparyāparyāyastava bhavatu yanmē vilasitam .. 27 .. | |||
सुधामप्यास्वाद्य प्रतिभयजरामृत्युहरिणीम् विपद्यन्ते विश्वे विधिशतमखाद्या दिविषदः।<br /> | |||
कराळं यत्क्ष्वेळं कबलितवतः कालकलना न शम्भोस्तन्मूलं तव जननि ताटङ्कमहिमा॥२८॥<br /> | |||
sudhāmapyāsvādya pratibhayajarāmṛtyuhariṇīm vipadyantē viśvē vidhiśatamakhādyā diviṣadaḥ . <br /> | |||
karāḷaṃ yatkṣvēḷaṃ kabalitavataḥ kālakalanā na śambhōstanmūlaṃ tava janani tāṭaṅkamahimā .. 28 .. | |||
किरीटं वैरिञ्चं परिहर पुरः कैटभभिदः कठोरे कोटीरे स्खलसि जहि जम्भारिमकुटम्।<br /> | |||
प्रणम्रेष्वेतेषु प्रसभमुपयातस्य भवनम् भवस्याभ्युत्थाने तव परिजनोक्तिर्विजयते॥२९॥<br /> | |||
kirīṭaṃ vairiñcaṃ parihara puraḥ kaiṭabhabhidaḥ kaṭhōrē kōṭīrē skhalasi jahi jambhārimakuṭam . <br /> | |||
praṇamrēṣvētēṣu prasabhamupayātasya bhavanam bhavasyābhyutthānē tava parijanōktirvijayatē .. 29 .. | |||
स्वदेहोद्भूताभिर्घृणिभिरणिमाऽऽद्याभिरभितो निषेव्ये नित्ये त्वामिति सदा भावयति यः।<br /> | |||
किमाश्चर्यं तस्य त्रिनयनसमृद्धिं तृणयतो महासंवर्ताग्निर्विरचयति नीराजनविधिम्॥३०॥<br /> | |||
svadēhōdbhūtābhirghṛṇibhiraṇimā''dyābhirabhitō niṣēvyē nityē tvāmiti sadā bhāvayati yaḥ . <br /> | |||
kimāścaryaṃ tasya trinayanasamṛddhiṃ tṛṇayatō mahāsaṃvartāgnirviracayati nīrājanavidhim .. 30 .. | |||
चतुष्षष्ट्या तन्त्रैः सकलमतिसन्धाय भुवनम् स्थितस्तत् तत् सिद्धिप्रसवपरतन्त्रैः पशुपतिः।<br /> | |||
पुनस्त्वन्निर्बन्धादखिलपुरुषार्थैकघटना स्वतन्त्रं ते तन्त्रं क्षितितलमवातीतरदिदम्॥३१॥<br /> | |||
catuṣṣaṣṭyā tantraiḥ sakalamatisandhāya bhuvanam sthitastat tat siddhiprasavaparatantraiḥ paśupatiḥ . <br /> | |||
punastvannirbandhādakhilapuruṣārthaikaghaṭanā svatantraṃ tē tantraṃ kṣititalamavātītaradidam .. 31 .. | |||
शिवः शक्तिः कामः क्षितिरथ रविः शीतकिरणः स्मरो हंसः शक्रस्तदनु च परामारहरयः।<br /> | |||
अमी हृल्लेखाभिस्तिसृभिरवसानेषु घटिता भजन्ते वर्णास्ते तव जननि नामावयवताम्॥३२॥<br /> | |||
śivaḥ śaktiḥ kāmaḥ kṣitiratha raviḥ śītakiraṇaḥ smarō haṃsaḥ śakrastadanu ca parāmāraharayaḥ . <br /> | |||
amī hṛllēkhābhistisṛbhiravasānēṣu ghaṭitā bhajantē varṇāstē tava janani nāmāvayavatām .. 32 .. | |||
स्मरं योनिं लक्ष्मीं त्रितयमिदमादौ तव मनोः निधायैके नित्ये निरवधिमहाभोगरसिकाः।<br /> | |||
भजन्ति त्वां चिन्तामणिगुणनिबद्धाक्षवलयाः शिवाऽग्नौ जुह्वन्तः सुरभिघृतधाराऽऽहुतिशतैः॥३३॥<br /> | |||
smaraṃ yōniṃ lakṣmīṃ tritayamidamādau tava manōḥ nidhāyaikē nityē niravadhimahābhōgarasikāḥ . <br /> | |||
bhajanti tvāṃ cintāmaṇiguṇanibaddhākṣavalayāḥ śivā'gnau juhvantaḥ surabhighṛtadhārā''hutiśataiḥ .. 33 .. | |||
शरीरं त्वं शम्भोः शशिमिहिरवक्षोरुहयुगम् तवात्मानं मन्ये भगवति नवात्मानमनघम्।<br /> | |||
अतः शेषः शेषीत्ययमुभयसाधारणतया स्थितः संबन्धो वां समरसपरानन्दपरयोः॥३४॥<br /> | |||
śarīraṃ tvaṃ śambhōḥ śaśimihiravakṣōruhayugam tavātmānaṃ manyē bhagavati navātmānamanagham . <br /> | |||
ataḥ śēṣaḥ śēṣītyayamubhayasādhāraṇatayā sthitaḥ saṃbandhō vāṃ samarasaparānandaparayōḥ .. 34 .. | |||
मनस्त्वं व्योम त्वं मरुदसि मरुत्सारथिरसि त्वमापस्त्वं भूमिस्त्वयि परिणतायां न हि परम्।<br /> | |||
त्वमेव स्वात्मानं परिणमयितुं विश्ववपुषा चिदानन्दाकारं शिवयुवति भावेन बिभृषे॥३५॥<br /> | |||
manastvaṃ vyōma tvaṃ marudasi marutsārathirasi tvamāpastvaṃ bhūmistvayi pariṇatāyāṃ na hi param . <br /> | |||
tvamēva svātmānaṃ pariṇamayituṃ viśvavapuṣā cidānandākāraṃ śivayuvati bhāvēna bibhṛṣē .. 35 .. | |||
तवाज्ञाचक्रस्थं तपनशशिकोटिद्युतिधरम् परं शम्भुं वन्दे परिमिलितपार्श्वं परचिता।<br /> | |||
यमाराध्यन् भक्त्या रविशशिशुचीनामविषये निरालोकेऽलोके निवसति हि भालोकभवने॥३६॥<br /> | |||
tavājñācakrasthaṃ tapanaśaśikōṭidyutidharam paraṃ śambhuṃ vandē parimilitapārśvaṃ paracitā . <br /> | |||
yamārādhyan bhaktyā raviśaśiśucīnāmaviṣayē nirālōkē'lōkē nivasati hi bhālōkabhavanē .. 36 .. | |||
विशुद्धौ ते शुद्धस्फटिकविशदं व्योमजनकम् शिवं सेवे देवीमपि शिवसमानव्यवसिताम्।<br /> | |||
ययोः कान्त्या यान्त्या शशिकिरणसारूप्यसरणिम् विधूतान्तर्ध्वान्ताविलसति चकोरीव जगती॥३७॥<br /> | |||
viśuddhau tē śuddhasphaṭikaviśadaṃ vyōmajanakam śivaṃ sēvē dēvīmapi śivasamānavyavasitām . <br /> | |||
yayōḥ kāntyā yāntyā śaśikiraṇasārūpyasaraṇim vidhūtāntardhvāntāvilasati cakōrīva jagatī .. 37 .. | |||
समुन्मीलत् संवित् कमलमकरन्दैकरसिकम् भजे हंसद्वन्द्वं किमपि महतां मानसचरम्।<br /> | |||
यदालापादष्टादशगुणितविद्यापरिणतिः यदादत्ते दोषाद्-गुणमखिलमद्भ्यः पय इव॥३८॥<br /> | |||
samunmīlat saṃvit kamalamakarandaikarasikam bhajē haṃsadvandvaṃ kimapi mahatāṃ mānasacaram . <br /> | |||
yadālāpādaṣṭādaśaguṇitavidyāpariṇatiḥ yadādattē dōṣād-guṇamakhilamadbhyaḥ paya iva .. 38 .. | |||
तव स्वाधिष्ठाने हुतवहमधिष्ठाय निरतम् तमीडे संवर्तं जननि महतीं तां च समयाम्।<br /> | |||
यदालोके लोकान् दहति महति क्रोधकलिते दयार्द्रा यद्दृष्टिः शिशिरमुपचारं रचयति॥३९॥<br /> | |||
tava svādhiṣṭhānē hutavahamadhiṣṭhāya niratam tamīḍē saṃvartaṃ janani mahatīṃ tāṃ ca samayām . <br /> | |||
yadālōkē lōkān dahati mahati krōdhakalitē dayārdrā yaddṛṣṭiḥ śiśiramupacāraṃ racayati .. 39 .. | |||
तटित्त्वन्तं शक्त्या तिमिरपरिपन्थिस्फुरणया स्फुरन्नानारत्नाभरणपरिणद्धेन्द्रधनुषम्।<br /> | |||
तव श्यामं मेघं कमपि मणिपूरैकशरणं निषेवे वर्षन्तं हरमिहिरतप्तं त्रिभुवनम्॥४०॥<br /> | |||
taṭittvantaṃ śaktyā timiraparipanthisphuraṇayā sphurannānāratnābharaṇapariṇaddhēndradhanuṣam . <br /> | |||
tava śyāmaṃ mēghaṃ kamapi maṇipūraikaśaraṇaṃ niṣēvē varṣantaṃ haramihirataptaṃ tribhuvanam .. 40 .. | |||
तवाधारे मूले सह समयया लास्यपरया नवात्मानं मन्ये नवरसमहाताण्डवनटम्।<br /> | |||
उभाभ्यामेताभ्यामुदयविधिमुद्दिश्य दयया सनाथाभ्यां जज्ञे जनकजननीमज्जगदिदम्॥४१॥<br /> | |||
tavādhārē mūlē saha samayayā lāsyaparayā navātmānaṃ manyē navarasamahātāṇḍavanaṭam . <br /> | |||
ubhābhyāmētābhyāmudayavidhimuddiśya dayayā sanāthābhyāṃ jajñē janakajananīmajjagadidam .. 41 .. | |||
=== Саундарьялахари === | === Саундарьялахари === |